Pasaka par žirafītēm.

Pavasaris bija klāt! Saulīte spīdēja, sniegs bija gandrīz jau nokusis, parādījās pirmie pūpolu pumpuriņi. 
Arī žirafītes – žirafu puika Plankumiņš un žirafu meitene Rafija priecājās par pavasari. Abi baudīja saules starus, uzmanīgi šļakstījās izkusušā sniega peļķēs, bezbēdīgi pavadīja laiku. 
Abas Žirafītes dzīvoja Rīgas Zoo. Sen, sen, neviens pat neatceras cik sen, Zoo bija iedibināta tradīcija – katru Pavasari doties uz Jūrmalu, uz sacensībām. Tas bija gada lielākais notikums visiem Zoo iemītniekiem. Tikai autobusā bija vien 10 vietas, līdz ar to ne visi iemītnieki uz tām tika. 
Lai nerastos lieku strīdu, pirms tam notika lielā loterija, kuras laimīgo laimestu īpašnieki bija arī tie, kuri devās uz sacensībām. 
Žirafēns Plankumiņš bija ļoti satraucies – šis bija pirmais gads, kad viņš varēja piedalīties loterijā. Pirms tam viņš bija par mazu sacensībām. 
Pāris dienas pirms lielās loterijas, Plankumiņš bija pavisam satraucies. A ja nu es neizvilkšu lielo lozi? Ja nu es netikšu uz sacensībām? Rafija redzot Plankumiņa uztraukumu vaicāja viņam – Plankumiņ! Kāpēc Tev šīs sacensības ir tik svarīgas? Netiksi šogad, tiksi nākamgad. Nav vēl bijis Zoo iemītnieks, kurš nav ticis uz sacensībām. Plankumiņš iededzies teica – Rafij! Es jau no pirmās dienas, kopš esmu te, sapņoju par Jūrmalas sacensībām. Es zinu, ka es varu uzvarēt. Un zini, kas tur ir galvenajā balvā? Sprīža lieluma, pūkaini un balti PIRMIE pavasara pūpoliņi! Es nekad neesmu turējis rokās Pirmos pavasara pūpoliņus! 
Rafija redzot, cik Plankumiņš kaismīgi un iededzies runāja par sacensībām saprata – viņam tas ir ļoti svarīgi. Pienāca lielā loterijas diena. Plankumiņš jau no paša rīta stāvēja rindā pie loterijas biļešu izsniegšanas punkta. Lēkāja no vienas kājas uz otru. Drīz atvērās kiosks un viņš ievilcis elpu devās pēc savas biļetes. 
Arī citi iemītnieki, ieskaitot Rafiju devās pēc savām biļetēm. Ik pa laikam varēja dzirdēt prieka izsaucienus – tie nāca no tiem iemītniekiem, kuri bija vinnējuši loterijā. Plankumiņš atvēra savu biļeti un skumīgi secināja ka tā ir tukša. Zilonis Toms viņu mierināja – nepārdzīvo Plankumiņ. Tiksi citu gadu. Neviens iemītnieks vēl nav neticis uz Jūrmalu. Plankumiņu tas nespēja nomierināt. Viņš skumīgs nogāja stūrītī un apsēdās. 
Pēkšņi aiz muguras viņš sadzirdēja Rafijas balsi: Plankumiņ – ņem manu biļeti. Tev to vajag vairāk kā man. Plankumiņš paskatījās Rafijas biļetē – tā bija laimīgā loze. Plankumiņš neticīgi paskatījās uz Rafiju – Tu atdod to man? Kāpēc? Rafija draudzīgi un šķelmīgi teica: Tu esi mans draugs. Un man patīk, ka Tu esi priecīgs un mēs varam šļakstīties pa peļķēm un ķerstīt pirmos tauriņus. Ja Tu gribi šogad braukt uz Jūrmalu – tad brauc. Un vinnē pirmos, sprīža lieluma, pūkainos un baltos pavasara pūpoliņus. Tik vienu atved man. Labi?

Zīmējuma autors: Aleksandrs
Pasakas autore: Karīna (ar Aleksandra piezīmēm)
Paldies māksliniecei Agnesei Kurzemniecei, par zīmējumu digitalizēšanu.

Post a Comment

0 Comments