Pasaka par Trīs sivēntiņiem.

Reiz dzīvoja Trīs mazi sivēntiņi. Sivēntiņi bija draiski un nebēdnīgi. Viņi pavadīja savas dienas bēdu nezinot. 
Kādu dienu viņus pie sevis pasauca mamma un teica: jūs jau esat pietiekami lieli, tāpēc no šodienas jums būs uzdevums. Katru dienu, vienam no jums būs jāiet uz veikalu pēc pārtikas. Pirmais ies vecākais sivēntiņš, otrais ies vidējais sivēntiņš un tad mazākais sivēntiņš. 
Sivēntiņi bija patīkami satraukušies. Viņi nekad vēl nebija gājuši vieni uz veikalu. Tas viņiem bija liels piedzīvojums. 
Vecākais sivēntiņš visu nakti negulēja – tik ļoti gribējās lai pienāk nākamā diena. Agri no rīta viņš bija jau augšā, sēdēja pie brokastu galda un gaidīja mammu. Mamma ienāca virtuvē, pasmaidīja un teica: paēdīsim brokastis un tad Tu varēsi iet uz veikalu. 
Pēc brokastīm mamma iedeva sivēntiņam naudiņu, lielo iepirkumu somu un pirkumu sarakstu. Sivēntiņš lepns devās uz lielveikalu. Ieejot veikalā viņš ieraudzīja, ka pie letes sēž milzīgs jo milzīgs tarantuls. Tāds ļoti spalvains, ar lielām, jo lielām acīm. Sivēntiņš sabijās, bet saņēmis visu savu drosmi gāja pie letes. Tarantuls pastiepa vienu no savām kājām sivēntiņa virzienā, tas nobijās un ātri, jo ātri aizskrēja mājās. 
Brāļi un mamma redzot sabijušos sivēntiņu un tukšo iepirkuma somu prasīja viņam – kas notika? Kāpēc Tev nav iepirkumu? Sivēntiņš pastāstīja, ka veikalā tagad strādā milzīgs, spalvains tarantuls, kuram acis deg kā ugunis un kājas ir asas jo asas. Vidējais sivēntiņš noteica: muļķības brāli, ko Tu te tagad runā. Lielveikalos nestrādā tarantuli. Māmiņ! Lūdzu ļauj man aiziet uz veikalu. Es nopirkšu pārtiku. Māmiņa nopūtās un atļāva. Bet nepagāja ne desmit minūtes, kad arī vidējais brālis bija atpakaļ. Tā esot taisnība. Un tarantulam esot ne tikai ugunīgas acis, bet tas metot arī zibeņus. 
Māmiņas pacietība bija galā un viņa teica sivēntiņiem: Labi. Ejam tagad visi kopā un paskatīsimies, kas tas par tarantulu tur strādā. Sivēntiņi paslēpušies aiz mammas muguras gāja uz veikalu. 
Māmiņa piegāja pie letes, milzīgais, spalvainais tarantuls pastiepa viņas virzienā vienu no kājām un vismīlīgākajā balsī, kāda vien dzirdēta, teica: Es atvainojos. Jums somā ir caurums! Dodiet es aizšūšu, lai varat iepirkumus aiznest līdz mājām. Sivēntiņu māmiņa paskatījās – tiešām. Somā bija liels caurums. Viņa teica tarantulam: Paldies! Jūs esat ļoti laipns! Tarantuls nedaudz piesarka un samulsis noteica: Paldies par labajiem vārdiem. Parasti visi no manis baidās. Bet es gribu draudzēties un būt labākais pārdevējs veikalā. 
Kopš tās dienas sivēntiņi droši gāja uz lielveikalu, jo zināja – tur strādā mīlīgākais un jaukākais tarantuls uz pasaules.

Zīmējuma autors: Aleksandrs
Pasakas autore: Karīna (ar Aleksandra piezīmēm)
Paldies māksliniecei Agnesei Kurzemniecei, par zīmējumu digitalizēšanu.

Post a Comment

0 Comments