Pasaka par aizmigušo kumeliņu.

Reiz, lielos un zaļos laukos dzīvoja maziņš un mīļuks kumeliņš. 
Viņš bija tik mīļs un jauks, ka visi lauku iedzīvotāji par viņu nepārtraukti sajūsminājās. Katru reizi, kāds ejot viņam garām iesaucās – cik viņš mīļš! Cik gaišs! Visi gribēja kaut sekundi uz viņu paskatīties – tik mīļš viņš bija. Kumeliņš daudz gulēja. Reizēm pacēla acu plakstiņus, mīļi pasmaidīja un atkal nolaida acu plakstiņus. 
Tas, ko lauku iedzīvotāji nezināja – Kumeliņam bija vēl otra dzīve. Tā bija viņa sapņos. Viņa sapņi bija krāsaini un piedzīvojumu pilni. Patiesībā tas bija viens no lielajiem iemesliem – kāpēc Kumeliņam tik ļoti patika gulēt. 
Kādu reizi, kad Kumeliņš atkal bija aizmidzis – viņu piemeklēja neparasts sapnis. Viņš pārvērtās par robotu. Viņam bija ķivere, cimdi, sprādze un superspēcīgs tērps, kurā nebija iespējams viņu pieveikt. Viņš pēkšņi sajutās drosmīgs un stiprs kā akmens, kā uguns planēta. Viņam bija lāzeri, ar kuriem varēja gan palielināties, gan pazemināties. Viņš varēja lidot, uzmest salto un gaisā mest cilpas. 
Šajā sapnī Kumeliņam bija svarīgs uzdevums – jālido uz ledus planētu un jāglābj cilvēki. Viņš zināja, ka uz ledus planētas ir bīstami, bet zināja arī to, ka nav neviena cita, kurš varētu to izdarīt. 
Tad nu viņš apbruņojies, ar visu savu ekipējumu, devās ceļā. Kumeliņš lidoja desmit gaismas gadus, kamēr nonāca līdz ledus planētai. Tur viss bija sasalis. Lai pats nesasaltu, viņam nepārtraukti vajadzēja laist lāzeri un mest gaisa cilpas. 
Tā lidojot, pēkšņi viņš ieraudzīja sasalušus cilvēkus. Uzmanīgi ar lāzeri viņš tos atsaldēja un izglāba. Pēc tam viņš vēlreiz pārlidoja pāri ledus planētai, lai pārliecinātos, ka nav palicis vēl kāds sasalis cilvēks. 
Tad viņš pamanīja, ka starp ledus bluķiem kaut kas kustējās. Pielidojot tuvāk, viņš ieraudzīja ledus žirafi. Tādu viņš vēl nebija redzējis – caurspīdīga ledus žirafe! Kumeliņš uzmanīgi pielidoja viņai klāt un prasīja: Vai Tu esi tā, kura sasaldēja cilvēkus? Žirafe nedaudz aizvainota atbildēja: Vai tas, ka es esmu no ledus, uzreiz nozīmē, ka esmu saldētāja? Tu taču arī otrā dzīvē esi mīļuks un gulētājs un neviens pat nenojauš, ka esi viens no drosmīgākajiem kumeliņiem uz planētas. Kumeliņš sakautrējās par savu uzbrukumu žirafei un atvainojās. 
Žirafe nekavējoties atmaiga un pasmaidīja. Jo neskatoties uz to, ka viņa bija no ledus – viņai bija ļoti silta sirds. 
Žirafe teica: Viss labi Kumeliņ. Būsim draugi. Bet zini? Es gribētu pievienoties Tev cīņai par uzvaru, lai pasaule būtu drošībā un visi dzīvotu laimīgi. 
Tajā pašā brīdī Kumeliņš sadzirdēja no otras pasaules balsi: Kāds viņš gaišs! Kāds viņš Mīļuks! 
Kumeliņš skumīgi teica žirafei: Man nu jādodas. Es ceru, ka vēl satiksimies. Parasti mani sapņi nav ar turpinājumu. Ledus žirafe pārliecinoši noteica: Satiksimies. Un mēs varam satikties arī otrā pasaulē. Es arī tur esmu. Un Tu arī TUR vari būt drosmīgais pasaules glābējs Kumeliņš.

Zīmējuma autors: Aleksandrs
Pasakas autore: Karīna (ar Aleksandra piezīmēm)
Paldies māksliniecei Agnesei Kurzemniecei, par zīmējumu digitalizēšanu.

Post a Comment

0 Comments