Kā tas viss sākās...

Aleksandra Pasakas ir par un ap cilvēka vērtību un noderīgumu. Par iespēju došanu jebkuram un cilvēka unikalitātes atzīšanu. 

Mani sauc Karīna Pētersone. Savu bērnību esmu pavadījusi internātskolā un bērnu namā. Ļoti gribēju no sevis izdzēst šo pieredzi, bet ir lietas, kuras nevar izdzēst un ar tām ir jāiemācās sadzīvot.
Sadzīvot ar šo pieredzi - tas man prasīja daudzus gadus. Melošu, ja teikšu, ka māku to tagad darīt ļoti labi.

Es reti kad pārrunāju ar kādu - kāda tad bija šī pieredze. Līdz - 2017.gada aprīlī, Latviju pāršalca Jelgavas bērnu nama skandāls. Un tad es jutu, ka ir ļoti svarīgi pastāstīt to, kā jūtas pats bērns - esot tur. Sistēmā. Tā tapa bloga ieraksts "Es esmu Sistēmas bērns". 

Paralēli šiem notikumiem, jau kādu laiku atpakaļ, es biju nolēmusi pamest karjeru mārketingā. Šajā jomā es biju darbojusies vairāk kā desmit gadus, lielos, Latvijā pazīstamos uzņēmumos, kā B līmeņa vadītājs. Uz to brīdi es profesionāli biju ļoti nogurusi un īsti neredzēju jēgu savam darbam. Tāpēc, esot dekrēta atvaļinājumā, nonācu līdz šūšanas amata apguvei un savas mazas darbnīcas atvēršanai. Un tad kādu laiku man galvā dzīvoja doma, ka gribētu kādu dienu uztaisīt kādu mazu apģērba kolekciju, bet lai audumu apdruka ir interesanta un neredzēta. 

2017.gada novembrī es tiku uzaicināta uzstāties Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas rīkotajā konferencē. Man bija sagatavota runa par tēmu "Bērns kā soda izcietējs par vecāku nespēju rūpēties par viņu". Gribēju savu prezentāciju papildināt ar bērnu nama bērnu zīmētiem zīmējumiem, kuri tiktu laisti runas laikā fonā un griezos ar šo lūgumu kādā bērnu namā. 

Bērnu namā mani sagaidīja bērnu zīmējumi un atsevišķi kāda viena bērna zīmējumu mapīte. Man ļoti iepatikās šie zīmējumi. Tajos bija jūtams izteikts un neatkārtojams rokraksts un nianšu svarīgums. Prasīju darbiniecei, kas tos ir zīmējis. Viņa pastāstīja, ka zīmējis ir piecgadīgs (2017.gadā) puika vārdā Aleksandrs. Esot vienīgais tāds zīmētājs visā bērnu namā. Viņam pat esot bijusi izstāde bērnu nama telpās. Prasīju vai Aleksandrs iet bērnudārzā. Darbiniece atbildēja, ka nē - viņš ir "slimiņš" un tāpēc esot mājmācība. 

Aleksandrs ir ļoti gudrs, talantīgs, gaišs un brīnišķīgs bērns. Bērns ar kustību traucējumiem. Mani toreiz ļoti satrieca fakts, ka visas viņa brīnišķīgās un talantīgās īpašības tika aizbāztas aiz kustību traucējumu fakta. Un pats svarīgākais - nenotiek viņa attīstība, kas pieaugot viņam būs ļoti svarīga. 

Tā nu manas smadzenes paralēli pārstrādāja divas dažādas informācijas - sapnis par mazu apģērbu kolekciju un piecgadīgs puika, kurš jau saknē tiek izolēts.

Tad, kādu dienu skatoties Aleksandra zīmējumus, ideja man iesita pa galvu - es varu uztaisīt apģērbu līniju ar Aleksandra zīmējumiem. Parādīt viņu caur viņa zīmējumiem. Runāt par viņa talantu un vērtību un noderīgumu. Un peļņu no projekta novirzīt Aleksandra izglītībai un veselības stiprināšanai. 

Tā radās sakne projektam Aleksandra Pasakas. Kura pēc tam apauga ar Pasakām, piedalīšanos Vidzemes modes nedēļā (2018) un nu jau stabilu apģērbu līniju :).

Post a Comment

0 Comments